Atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) 3.panta pirmajai daļai attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) nenosaka speciālu regulējumu attiecībā uz ienākumu, kas gūts no komercdarbības ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu) aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Ievērojot minēto, ja Iesniedzējs veiks virtuālās valūtas pārdošanas darījumus Latvijas Republikā, proti, savā vārdā pārdos virtuālo valūtu, tad šim darījumam pievienotās vērtības nodokli nav jāpiemēro. Minētā norma ir pārņemta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta “d” apakšpunktā, proti, ar nodokli neapliek pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas attiecas uz maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību (ieskaitot starpniecību) ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kurus piegādā kolekcionēšanai vai kuri kriptovalūtas nodokļi satur dārgmetālu.
- Tādējādi saskaņā ar EST judikatūru virtuālās valūtas pārdošanas darījumus ar pievienotās vērtības nodokli neapliek.
- Azartspēļu laimesta nodokļa ieviešanas mērķis bija arī veicināt atbildīgu spēlēšanu, jo azartspēļu laimesta nodoklis var atturēt cilvēkus no pārmērīgas spēlēšanas.
- Ja nav iespējams noteikt kriptoaktīva sākotnējo iegādes vērtību, par tā iegādes vērtību uzskata 0.Gūtais ienākums no kriptoaktīvu pārdošanas deklarējams, iesniedzot deklarāciju DK “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma”, ienākuma veidā norādot “K – ienākums no darījuma ar kriptoaktīviem”.
- Decembrim fizisko personu izložu un azartspēļu laimesti ar nodokli vispār neesot aplikti.
Lai gan nākotne joprojām ir neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz regulatīvām norādēm, viens ir skaidrs – kriptovalūtas ir šeit, lai paliktu. Viens no spilgtākajiem piemēriem Latvijā ir lidsabiedrība “airBaltic”, kas sadarbībā ar uzņēmumu BitPay ļauj iegādāties biļetes lidsabiedrības mājaslapā ne vien ar Bitcoin, bet arī ar citām kriptovalūtām, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin. Gadu sākumā – elektroniskās naudas kompānijai, ko dibināja Čaums, izmantojot kriptogrāfiju, lai nodrošinātu drošus darījumus. Ja jūs ieguldāt, izmantojot kriptovalūtas, kriptovalūtu aplikšanai ar nodokļiem vajadzētu kļūt par centrālo faktoru jūsu stratēģijā. Turklāt blokķēdes projekti Latvijā bieži vien ir vērsti uz praktiskām iespējām, sākot no piegādes ķēdes izsekošanas līdz digitālās identitātes pārbaudei.
Peļņa no kriptovalūtu pārdošanas, apmaiņas vai citādas atsavināšanas ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) pēc vienotas 25,5% likmes no kapitāla pieauguma. Kriptovalūtas nodokļu aprēķina pamatā vienmēr ir jābūt pienācīgi noformētajai dokumentācijai, kas apliecina iegādes cenu un pārdošanas summas. Aprēķinot kriptovalūtas nodokļus, gūtie zaudējumi var kompensēt gūtos ienākumus tajā pašā taksācijas gadā, kas var būtiski ietekmēt maksājamo nodokļu apmēru.
Izvēlies platformu
Vairumā valstu nodokļu deklarācijās parasti ir jāziņo par visiem kriptovalūtu darījumiem neatkarīgi no summas. Tomēr pastāv ierobežojumi attiecībā uz to, cik lielu zaudējumu varat pieprasīt, un, lai zaudējumi būtu atskaitāmi, tie ir jāziņo iestādēm. Tomēr pastāv ierobežojumi attiecībā uz zaudējumu apmēru, ko varat pieprasīt, un, lai pretendētu uz atskaitījumu, ir jāziņo par zaudējumiem attiecīgajām iestādēm. Turklāt jums ir iespēja kompensēt tirdzniecības peļņu ar kapitāla zaudējumiem, izmantojot stratēģiju, kas pazīstama kā nodokļu zaudējumu ievākšana.
Tādējādi, ja Iesniedzējs 2018.gadā veiks maksājumu nerezidentam par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi, nerezidenta gūtais ienākums neveidos ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu Latvijā un ienākuma izmaksas brīdī uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur. Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumu Nr.655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) (turpmāk – Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumi Nr.655) 1.punktā ir noteiktas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas. Tādējādi, ja Iesniedzējs 2017.gadā veic maksājumu nerezidentam par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādi, nerezidenta gūtais ienākums neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu Latvijā un ienākuma izmaksas brīdī uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur.
Nodokļa sadales regulējums ietverts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Soda naudu par šā likuma pārkāpumiem un nokavējuma naudu, kas saistīta ar izložu un azartspēļu nodokli, Valsts ieņēmumu dienests attiecina uz valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Valsts ieņēmumu dienests, veicot šā panta piektajā daļā noteikto nodokļa ieņēmumu sadali atbilstoši izložu un azartspēļu organizētāja faktiski veiktajiem nodokļu maksājumiem un saskaņā ar šā likuma 10. Soda naudu par šā likuma pārkāpumiem un nokavējuma naudu, kas saistīta ar izložu un azartspēļu nodokli, izložu un azartspēļu organizētājs iemaksā vienotajā nodokļu kontā. Izložu un azartspēļu organizētāji 15 dienu laikā pēc pārskata mēneša beigām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam izložu un azartspēļu nodokļa pārskatu par aprēķināto izložu un azartspēļu nodokli par pārskata mēnesi. Azartspēļu laimestu summas un laimestu daļas līdz 3000 eiro (ieskaitot) ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek.
Azartspēļu laimesta nodoklis dažādās pasaules valstīs atšķiras, atspoguļojot katras valsts nodokļu politiku un attieksmi pret azartspēlēm. Azartspēļu laimesta nodoklis ir valsts noteikts nodoklis, kas tiek uzlikts uz jebkāda veida azartspēļu laimestiem. Azartspēļu laimesta nodoklis var palīdzēt nodrošināt, ka tie, kuri gūst peļņu no azartspēlēm, arī piedalās sabiedrības finansēšanā, tādējādi veicinot sociālo taisnīgumu. Azartspēļu laimesta nodoklis Latvijā tika ieviests vairāku iemeslu dēļ. Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” azartspēļu vai loteriju laimesti līdz 3000 eiro nav apliekami ar nodokli. Gadā vienreizēji loteriju vai azartspēļu laimesti, kuru summa nepārsniedz 3000 eiro, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks aplikti.
Šie apsvērumi ir spēkā arī gadījumā, ja muitas nodokļu iekasēšanas nepamatotais raksturs izriet no tā, ka valsts muitas iestāde ir pieļāvusi kļūdu attiecībā uz iespēju pieprasīt muitas nodokļus par ievešanu no konkrētas trešās valsts vai uz šo valsti. Apelācijas tiesvedībā atbilstoši Senāta sniegtajai interpretācijai par nodokļu maksātāja sadarbības pienākumu pierādījumu iegūšanā un paskaidrojumu sniegšanā pieteicējam bija jānodrošina informācija, kas liecinātu, ka noteiktas summas, kas tika iemaksātas spēļu kontā, netika izmantotas likmju izdarīšanai. Gada nogalē, Senāts norādīja, ka pareizai nodokļa aprēķināšanai jānoskaidro, vai kredītiestādes kontā no spēles konta saņemtie naudas līdzekļi tika izmantoti spēlē (interaktīvajā kazino), citiem vārdiem – vai bankas kontā ir saņemta tikpat liela summa, kāda ir izmaksāta uz spēles kontu (spriedums, pieejams šeit). Rokraksta ekspertīzi tiesa nenozīmēja, jo nebija skaidrs, kurus parakstus pārbaudīt, turklāt dokumentu oriģināli netika iesniegti. Gan VID, gan nodokļu maksātāji turpmāk varēs paļauties, uz Senāta definēto brīdi, kas tiks uzskatīts par noteicošo atkārtotā nodokļu pārkāpuma kvalifikācijai. Trīs gadu termiņš, pēc kura no jauna izdarīts pārkāpums vairs nevar tikt kvalificēts kā atkārtots, jārēķina tieši no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas, nevis no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma stāšanās spēkā.
Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un grozījumi Azartspēļu un izložu likumā tiek virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. 2024.gada 8.oktobrī Ministru kabinets izskatīja grozījumus likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. 2023 gada decembrī publicēti grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas stājās spēkā 2024. Saskaņā ar “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” vienreizēji azartspēļu vai izložu laimesti līdz 3000€ nav apliekami ar nodokli. 1 “Par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.
Vēl viens trūkums ir tas, ka azartspēļu laimesta nodoklis var radīt nevienlīdzību starp spēlētājiem. Tomēr Makao, kas ir viens no lielākajiem azartspēļu centriem pasaulē, azartspēļu operatori maksā ievērojamus nodokļus, bet spēlētājiem nav jāmaksā azartspēļu laimesta nodoklis par saviem laimestiem. Lielbritānijā, piemēram, azartspēļu laimesti netiek aplikti ar nodokli, jo azartspēļu laimesta nodoklis tiek iekasēts no azartspēļu operatoriem, nevis spēlētājiem. Šis azartspēļu laimesta nodoklis tiek piemērots visiem laimestiem, kas pārsniedz noteiktu summu, un spēlētājiem ir pienākums deklarēt šos ienākumus savās nodokļu deklarācijās.
Kā varu saņemt laimestu, spēlējot tirdzniecības vietā?
Likumdevējs ir samērojis spēlētāja tiesības uz īpašumu un sabiedrības interesi gan mazināt izložu un azartspēļu atkarības risku, gan gūt lielākus budžeta ieņēmumus no nodokļa maksājumiem. Tāpat nodokļu maksātājiem bijis problemātiski nodrošināt ar izložu un azartspēļu laimestu saistīto attaisnojuma dokumentu pievienošanu gada ienākumu deklarācijai, jo tie netika uzkrāti un bija grūti pierādīt to saistību ar konkrētu laimestu. Jau tad esot konstatēts risks, ka izložu un azartspēļu laimestu saņēmēji savās gada ienākumu deklarācijās laimestus nenorāda, jo ienākuma izmaksātājam nav bijis pienākuma laimestu reģistrēt un identificēt. Arī izskatāmajā lietā pieaicinātās personas – Finanšu ministrija un Biedrība – norāda, ka izložu un azartspēļu laimesti ir atkarīgi no veiksmes un tos nevar salīdzināt ar ienākumiem no saimnieciskās darbības.
Daļa laimestu netiek aplikti ar nodokli!
Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumu Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim) (turpmāk – Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumi Nr.276) 1.punktā ir noteiktas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no ienākumiem, kas minēti likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta ceturtajā, astotajā un 8.2daļā. Ņemot vērā minēto, komersantiem, kas veic komercdarbību, kas saistīta ar virtuālās valūtas (kriptovalūtas) uzpirkšanu un izplatīšanu, pienākums ir kārtot grāmatvedību atbilstoši grāmatvedības uzskaiti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, nodrošinot likumā “Par grāmatvedību” noteiktās prasības attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Likuma “Par grāmatvedību” 1.pants nosaka, ka likums attiecas uz komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk — uzņēmums). Jums jāuzskaita visi darījumi un jānosaka, vai esat guvis peļņu vai zaudējumus.
